Jūtu aicinājumu padalīties ar Jums ar to, ko Dievs man pēc Viņa žēlastības un mīlestības devis man, un ko Viņš ir sagatavojis Jums visiem, pilnīgi visiem, jo Dievs ikkatram grib dot ļoti daudz, un mēs pat paši nespējam to aptvert - mēs visi esam Dieva bērni un Viņš jūs tik ļoti mīl. Mūsu Dievs ir Mīlestības Dievs!!!! Es jau Alfas noslēguma vakariņās ar jums nedaudz padalījos savā pieredzē, bet jūtu, ka Dievs mani aicina vēl to darīt, lai iedrošinātu jūs visus, visus, kam sirdī ir mūsu Kungs Jēzus Kristus.Varbūt sākšu ar pašu sākumu, kā es nonācu pie sava Kunga Jēzus Kristus un kļuvu par Dieva bērnu. Aptuveni pirms 3 gadiem mana Mamma pierunāja mani un manu topošo sievu Natāliju, vēl nebijām precējušies, iet un nokristīties, lai būtu Dieva apsardzība, es saku pierunāja, jo tajā brīdī man sirdī nebija Kristus, es Viņu nepazinu kā savu Kungu un uz šīm kristībām es gāju, jo Mamma teica, ka to vajag izdarīt, lai būtu Dieva apsardzība:) Toreiz kristoties katoļu baznīcā, es vispār nesapratu, kas ir kristības, es negāju uz šīm kristībām ar atklātu sirdi un nenožēloju savus grēkus, vienīgais ko es iemācījos bija Tēvreize. Mana dzīvē nekas neizmainījās, kāds iegāju tāds izgāju, vismaz es tā jūtos, lai gan protams, tagad domājot un saprotot, cik mūsu Dievs ir varens, nekas nenotiek tā pat vien, Dievs mūs vada viscaur mūsu dzīvei.:) Apprecējos ar savu brīnišķīgo sievu Natāliju!!!! Turpināju dzīvot, strādāt, kā jau Alfas vakariņās teicu, esmu jurists pēc profesijas, par darbu un atalgojumu nevarēju sūdzēties, taču uz darbu gāju ar nepatiku, ar cilvēkiem tikos ļoti nelabprāt, ļoti maz runāju, ja kādam liekas, ka šobrīd es runāju diezgan daudz un esmu diezgan komunikabls, tad ticiet man, vai pavaicājiet sievai, es ar cilvēkiem nekad nerunāju, ja kāds man ko tieši nejautāja:), darbs - mājas, darbs -mājas, pa vidam sports, bet visu laiku manī bija nospiestība, bieži nāca virsū jautājums, vai tiešām visa dzīves jēga ir darbs-mājas, ar sievu atteicībās arī bija bieži vien konflikti, galvenokārt tāpēc, ka es pats biju nenormāli īgns, neapmierināts ar dzīvi, bez dzīvesprieka, bez Kristus mīlestības, mana iesauka bija rūceklis:) Aptuveni sešus mēnešus atpakaļ mani un manu sievu Natāliju mana brāļa sieva Evika uzaicināja uz Alfas kursu, kas notika pie viņas mājās. Esmu pateicīgs Dievam par to, ka Viņš ielika Evikai sirdī šo gribu mani uzaicināt. Tad, kad es saņēmu šo uzaicinājumu, pirmā reakcija, man taču nav laika, bet tajā pašā laikā, man iekšējā balss teica, ko tu runā Kaspar, tev ir jāatrod laiks Dievam, vienmēr var izdomāt kaut ko un kaut kas būs tāds, kas paņems tavu laiku, un tā es nolēmu, ka es apmeklēšu Alfas kursu. Jau pēc pirmās Alfas nodarbības es jutos forši, tas nekas, ka pirmajā nodarbībā sēdēju pārbijies līdz nāvei un baidījos no kāda jautājuma, kas varētu man tikt pajautāts, taču tad, kad ar visu savu stresu biju arī uz kādu jautājumu izdvesis kādu vārdu un atbildējis, tad es jutos tik forši, es tiešām esmu ļoti pateicīgs Dievam par Eviku, Viņa ir Dieva bērns, par to iedrošinājumu, ko viņa man deva ceļa sākumā, Paldies Tev Evika Milzīgs, Dieva sirds līksmo par Tevi un gavilē, ka Tu mani pievedi pie Viņa:)))) Pēc Alfas bija tā, ka mana sieva sajuta sirdī Dieva aicinājumu kristīties otreiz - ūdenskristībās, viņa teica, ka būšot kāds pāris- Nikolas ar Pemu, ko nu jau arī visi jūs pazīstat:), kas kristīs viņu un vēl pāris cilvēkus. Kad viņa runāja par šo jautājumu ar mani, man bija tāda sajūta, ka man taču to nevajag, es taču esmu kristījies, vai tad es tāpēc, ka neesmu kristīts ūdenskristībās, neesmu kristietis. Iekšēji mani pārņēma satraukums, kad es par šo jautājumu domāju, es īsti nesapratu kāpēc, es nesapratu kāpēc sieva grib to darīt, taču arī es nenoliedzu un respektēju sievas lēmumu. Sākotnēji es pat nebiju plānojis doties uz sievas kristībām, jo tā bija darba diena 2008.gada 25.septembris, ap 15.00, ja nemaldos, taču iepriekšējās dienas vakarā, mani pārņēma satraukums, es nesapratu, kas tas ir, vakarā es sievai teicu, ka es tomēr braukšu līdzi sievai, jo es teicu, ka es jūtu satraukumu, un šo satraukumu skaidroju tā, ka man ir jābrauc uz sievas kristībām, jo tas taču viņai ir ļoti nozīmīgs dzīves pasākums, un man kā vīram būtu jābūt klāt. Tā nu es arī nonācu kristību vietā, tas bija Jūrmalas viesnīcas baseinā. Visi tie, kas kristījās pārģērbās un uzvilka peldmēteli, tie kas nekristījās uzvilka pa virsu drēbēm peldmēteli, es jau no šā brīža skatījuma atceroties varu jums pateikt, ka es jau Dieva vadīts pilnībā noģērbos un uzvilku peldmēteli, lai gan es jau nebiju tobrīd domājis kristīties:) Tad Nikolas īsi pastāstija par kristību nozīmi, es gan šobrīd godīgi sakot neatceros , ko Viņš toreiz stāstīja. Tad Viņš kristīja manu Mīļo sievu un citas nu jau tagad varu teikt manas māsas Kristū:). Tad Nikolas ar Pemu stāvēja baseinā un prasīja, vai vēl kāds negrib kristīties, tas man bija kā ar bomi pa galvu, man sieva prasīja vai es negribu kristīties, es sāku nenormāli stresot, sākumā teicu, ka nē, tad jau Nilolas ar Pemu iznāca ārā no baseina, es mocījos ar nenormālu nemieru, tad es piegāju un paprasīju Nikolasam vai manas pirmās kristības ... vai tad neskaitās. Viņš atbildēja - ja tas nav darīts AR ATKLĀTU SIRDI UN GRĒKU NOŽĒLU, TAD TĀS KRISTĪBAS NAV SPĒKĀ, viss, tajā brīdi es uzsprāgu, man iekša viss vārījās, es pielēcu kājas sapratu, ka mani Dievs aicina kristīties un tad es teicu, ka es gribu kristīties, un tad nu es tur stāvēju pie baseina malas, pie trepītēm un gāju, es gribētu jums visiem nodot šo sajūtu, ak, Dievs man, tagad vēl sirds saraujas aiz pārdzīvojuma un asaras sariešas.............. Es gāju ar atklātu sirdi Dieva priekša, es daudz ko nesapratu, vai pareizāk sakot maz ko sapratu, bet es ticēju, ka Jēzus Kristus ir Dieva dēls, es gāju, raudāju kā bērns...... un teicu, Dievs paņem mani savās rokās, piedod man lūdzu visus manus grēkus, izmaini manu dzīvi Dievs. UN VIŅŠ TO IZDARĪJA, DIEVS ES TEV PATEICOS NO VISAS SAVAS SIRDS PAR SAVU GLĀBŠANU, TU ESI VISUVARENAIS DIEVS MŪŽĪGI MŪŽOS!!!!!ĀMEN!!! 2008.GADA 25.SEPTEMBRIS MANA MŪŽA LAIMĪGĀKĀ DIENA, MANA PIEDZIMŠANA KRISTŪ!!!Pēc tam mēs visi sapulcējāmies pie kādās mājās un Nikolas ar Pemu par mums visiem aizlūdza un Svētais Gars manī tika atbrīvots un tapu Svētā Gara pilns... es biju pilnīgi slapjš nosvīdis un noraudājies kā bērns, Slava Dievam mūsu Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā. Es Jums no visas savas sirds gribu apliecināt brāļi un māsas Kristū, ka Kristus tiešām ir Ceļš, patiesība un dzīvība. Kā pats Kristus ir teicis,"ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani." (Jāņa evaņģ 14:6). Pirms Kristībām es Bībeli nebiju rokā ņēmis vairāk kā 2-3 reizes, neko nesaprotot no tās, pēc kristībām man Dievs atklāja, ielika to manā sirdī, ka Bībele ir patiess, dzīvs Dieva vārds.Dievs man atklāja, ka mēs tiešam visi cilvēki esam Dieva bērni un Viņš vēlas ar mums visiem būt kopā un dalīties savā mīlestībā, savā pāri malām plūstošajā mīlestībā, tādā mīlestībā, kas mums nav ar cilvēcīgu prātu saprotama, tapēc Dievs Tēvs devis mums par glābšanu savu vienpiedzimušo dēlu Jēzu Kristu, kas būdams svēts, izpirka visus mūsu grēkus ar savām svētajām asinīm."Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību" (Jāņa evaņģ 3:16) Kristus ir vienīgais ceļš pie Dieva, Dievs jau no sākta gala redzēja un saprata, ka mēs pašu spēkiem nespēsim izpildīt Bībelē noteikto bauslību, tāpēc Viņš sūtīja savu Dēlu, kas paņemtu visus mūsu grēkus, gan pagātnes, gan nākotnes, lai mēs varētu nonākt pie mūsu mīlošā Dieva Tēva.Es Jūs aicinu atklāti ieklausīties savā sirdī, es ticu un zinu, ka jūs sadzirdēsiet Dieva balsi, sadzirdēsiet uz ko Viņš jūs aicina, tāpat kā es sajūtu šo aicinājumu pirms kristībām. Dievs grib parūpēties par jums, tāpat, kā Viņš gribēja parūpēties par mani un Viņš to izdarīja. Dievs mani caur kristību nomazgāja tīru, nomazgāja visus manus grēkus, visas manas sāpes un rūpes, atbrīvoja mani no tām važām, kas visu manu dzīvi mani bija turējušas iekaltu, no grūtsirdības, dzīves jēgas neredzēšanas, mīlestības trūkuma. Es jutos pārsteigts par to, cik ļoti Dievs mūs pazīst un zin. Viņš zin pilnīgi visu, pat manas un jūsu domas. Viņš zin par ko es un jūs raizējaties, kas jums sagādā prieku, kas skumjas, pilnīgi visu. Es jūs gribu iedrošināt atdot savu dzīvi Kristum. Viņš jūs nesaslēgs važās. Viņš jūs atbrīvos no visa tā, kas jums sagadā raizes un dos visu to, pēc kā jūs esat visu mūžu ilgojušies, pat vēl vairāk, jo mēs jau paši nemaz nezinam, ko mums vajadzētu. Bet ticiet man, Dievs, kas radīja šo pasauli un mūs ikvienu, zin kas jums ir vajadzīgs. Es zinu par visiem 100%, ka Dieva plāns manai dzīvei ir vispilnīgākais, kāds vien var būt, jo Dievs taču mani radīja, tāpēc es savu dzīvi gribu nodzīvot saskāņā ar Viņa plānu. Kā kūs domājat, kura plāns ir pilnīgāks - jūsu pašu izvelētais, vai Dieva jums paredzētais? Es jūs gribu iedrošināt sekot Jēzus Kristus piemēram. Viņš kristījās un uz to mūs visus ir aicinājis."Kad nu visi ļaudis likās kristīties un arī Jēzus bija kristīts, tad, Viņam Dievu lūdzot, debesis piepeši atvērās,un Svētais Gars redzamā veidā uz Viņu kā balodis nolaidās, un balss atskanēja no debesīm: "Tu esi Mans mīļais Dēls, uz Tevi Man labs prāts." (Lūkas 3:21-22) Tāpat Jēzus ir sacījis: "Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!" (Jāņa 3:5) Es jūs gribu iedrošināt neuztraucieties, ja jūs daudz ko vēl nesaprotat, vai arī kā bija manā gadījumā pirms kristībām, kad Bībeli nebiju tā īsti rokā turējis, Dievs jūs vedīs visā gudrībā un saprašanā ar katru mirkli arvien vairāk un vairāk, kā arī Nikolas teica, kad arī viņš vēl joprojām mācās katru dienu, lai gan ir jau ne pirmo gadu desmitu kristietis. Es esmu kristietis 3,5 mēnešus, pirms kristībām es sapratu ļoti maz, bet es ticēju, ka Dievs ir, ka Jēzus Kristus ir Dieva dēls, es lūdzu Dievam pēc palīdzības, lai pasniedz man roku un izvelk no tā purva, kur esmu iestrēdzis. Dievs mani paņēma un izveda Savā gaismā, šobrīd arī ļoti daudz ko nesaprotu, taču pēc kristībām man Dievs sirdī nostiprināja pašu galveno patiesību - Kristus ir ceļš, patiesība un dzīvība pie visu mūsu Dieva Tēva. Kristus ir uzticams un Viņš vedīs jūs visā savā gudrībā caur savu Svēto garu. Viņš par jums parūpēsies. Es savā sirdī zinu un jūtu, ka, ja arī es šobrīd nokļūtu uz vientuļas salas, es vairs nekad nebūšu vientuļš, jo Dievs ir ar mani , lai arī kur es būtu Viņš ir ar mani, galvenais, ka man šobrīd ir attiecības ar savu Tēvu, pateicoties Kristum. Ieklausies savā sirdī. Tu Viņu sadzirdēsi un sajutīsi........................Dieva Vārds saka:"Jo arī Kristus ir vienreiz grēku dēļ miris, taisnais par netaisniem, lai jūs pievestu Dievam, nonāvēts gan miesā, bet dzīvs darīts garā. Tanī Viņš ir nogājis un arī sludinājis gariem cietumā, kas kādreiz bija nepaklausīgi, kad Dieva pacietība nogaidīja Noas dienās, kad taisīja šķirstu, kurā izglābās nedaudzas, proti, astoņas, dvēseles cauri ūdenim. Tas attēlo kristību, kura tagad arī jūs glābj. Tā nav miesas netīrības mazgāšana, bet ir labas sirdsapziņas izlūgšanās Dievā caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos, kas ir pie Dieva labās rokas, pēc tam kad Viņš uzkāpis debesīs un Viņam kļuvuši paklausīgi eņģeļi, varas un spēki." (Pētera 1.vēstule 20-22)" Jūs jau visi ticēdami uz Jēzu Kristu esat Dieva bērni. Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus Vārdā, esat tērpušies Kristū." (Galatiešiem 3:26-27)
"Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē."(Romiešiem 6:4)
"Viņā jūs arī esat apgraizīti, ne cilvēku rokām, bet Kristū apgraizīti, un tā tikuši vaļā no savas grēcīgās dabas, kristībā līdz ar Viņu aprakti un Viņā līdzi uzmodināti, ticēdami Dieva spēkam, kas Viņu uzmodinājis no miroņiem." (Kolosiešiem 2:11-12)
"Pa ceļu braukdami, viņi nonāca pie kāda ūdens, un galminieks sacīja: "Lūk, ūdens! Kas mani kavē kristīties?" Bet Filips sacīja: "Ja tu no visas sirds tici, tad to var." Un viņš atbildēja: "Es ticu, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls." Viņš pavēlēja apturēt ratus, un viņi abi, Filips un galminieks, nokāpa ūdenī, un viņš to kristīja." (Apustuļu darbi 8:36-37)
"Tad nu tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas pazudināšanas. Jo dzīvības Gara bauslība Kristū Jēzū tevi ir atsvabinājusi no grēka un nāves bauslības." (Romiešiem 8:1-2)
Es pateicos Dievam par jums visiem, lai Mūžīgs Gods un Slava Mūsu Trīsvienīgajam Dievam Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam. Lai Dieva Tēva Mīlestība un Kristus Žēlastība ir ar jums visiem!!!!
Mīlestībā,
Kaspars
